Vēsturiski fakti par Sējas novadu

Tagadējais Sējas pagasts sastāv no bijušajiem Jaunās, Sējas un Grāves muižu iecirkņiem, un senatnē piederēja pie TURAIDAS novada. Kā senatnes liecinieki pagasta robežās atrasti “Batereju kalniņu kapi Vīlētāju, Plītu, Rāmnieku, Reiņu, Vecozolu un Krastkalnu māju robežās, un krusta akmens Vīlētāju māju zemē.

11. un 12.gadsimts
Ap 1193.gadu Turaidas līvu valdnieks Kaupo lika visiem kristīties.
1193.gada pavasarī bīskaps Meinards, bēgot no Ikšķilesuz Jūrmalu, nonāca līdz līvu vecākā - Ako – ciemam Ennesilei (tagadējās Enneskalna mājas un Sējas muižas vieta). Ako viņu brīdināja no Ikšķiles un Salaspils līvu lamatām Jūrmalā un pamudināja viņu atgriezties Ikšķilē.
1198.gadā notika Rīgas kauja, kurā 24.jūlijā piedalījās arī Ennesiles ļaudis.

13.gadsimts
1206.gadā Turaidas novada vīri Ogres krastā piedalījās pret vāciešiem vērstā sanāksmē. Kristieši un Albertam pakļautie līvi Kaupo vadībā iznīcināja Turaidas novada pili Krimuldu, izlaupīja visu novadu, arī Ennesili.
1207.gadā Livonijas sadalīšanā starp Zobenbrāļu ordeni un bīskapu visu Turaidas novadu ar tagadējo Sējas novada teritoriju piešķīra Rīgas bīskapa valstij.
1218.gadā Ennesiles ļaudis piedalījās Inciema kaujās.
1225.gadā Pāvests apmeklēja Ennesiles un Krimuldas baznīcas.
1227.gadā Ennesiles ļaudis piedalījās cīņās ar igauņiem Sāmsalas iekarošanā.
1231.gadā Kubeseles (Krimuldas) novads ar Ennesili kļuva neatkarīgi no Turaidas pils valdnieka.
1236.gadā Krimuldas novada vīri piedalījās Saules kaujā.
1263.gadā Ennesiles vīri piedalījās cīņās pret kūriem.
1298.gada jūnijā Ennesiles vīri piedalījās Turaidas kaujā ar vācu ordeni. Krita ordeņa mestrs Bruno ar 60 ordeņa brāļiem un vairākiem simtiem karotāju.

14. - 16.gadsimts
1312.gadā Vācu ordenis iekaroja Krimuldas pili un novadu.
1345.gadā lietuvieši izsiroja Krimuldu un Ennesili.
1348.gadā Vācu ordenis atstāja Krimuldas pili un novadu.
1359. - 1362.gadam Krimuldas novadā atkal valdīja Vācu ordenis.
1550.gadā Krimuldas novadā pastāvēja vairākas pilis un muižas, tajā skaitā Enneskalna un Jaunā muiža.
1562.gadā zviedri cīņā par Vidzemi ieņēma tagadējo Sējas novadu.
1563.gadā poļi izdzina zviedrus no Sējas novada teritorijas.
1577.gada 28.oktobrī Enneskalna muižu pārdeva par 10 000 Rīgas markām Johanam Segem. Tauta Enneskalnu sāka saukt par Sējas muižu.
16.gs. otrā pusē poļu karalis Sigismunds III Jauno muižu dāvināja Staņislavam Kosam, kurš 1598.gadā to pārdeva Johannesam Meieram.

17.gadsimts
1601.gadā tagadējā Sējas novadā bija šādas muižas: Sējas muiža, Vehmaņa muiža, Krimuldas Jaunā muiža ar 2 ciemiem – Kugulciemu un Saulgožu. Jaunajā muižā tika uzcelta mazā Svētās Marijas kapliča, kas kā filiāle kalpoja pie Krimuldas baznīcas draudzes.
1601.gada septembrī poļu apdraudētie zviedri izdedzināja Krimuldas pili, poļu armijas kazaki izpostīja Sējas pagastu, iznīcināja pārtikas krājumus un lopus. Izcēlās bads un daudzi zemnieki aizbēga uz Rīgu.
1603.gadā bads beidzās.
1625.gadā zviedru karalis Gustavs Ādolfs izdeva Jauno muižu kā lēni virsniekam Paulam Vulfsenam.
1629.gadā Vidzemi ieguva Zviedrija, arī Sējas novadu, sākās zviedru laiki Vidzemē.
1638.gadā Arklu revīzija – mērīja un novērtēja zemi.
1645.gadā zviedru karaliene Kristīne dāvināja Jauno muižu Vulfsenu dzimtai.
1652.gadā zviedru valdība apstiprināja Rīgas – Pērnavas lielceļa virzienu caur Ādažiem, Iļķēniem, caur Grāves muižu, Sējas muižu un tālāk uz Limbažiem. Sējas novada iedzīvotājiem uzlika attiecīgās bruģu klaušas.
1657.gadā Sējas, Grāves un Jaunās muižas zemnieki piedalījās Gaujas aizsardzībā pret poļiem, tomēr vasarā poļi izsiroja Gaujas apvidu, arī Sējas pagastu. Sākās mēris, kura dēļ nomira daudzi zemnieki.
1660.gada 23.jūnijā hercogs Jēkabs atgriezās no trimdas vietas Ivangorodā , izbraucot cauri tagadējam Sējas novadam no Bīriņiem līdz Iļķēniem.
1682.gadā zviedru valdība izdarīja muižu revīziju un redukciju. Sējas muižas turētājs bija pulkvežleitnants Andrejs Sege.

18.gadsimts
1700.gada 22.februārī sakši izlaupīja un nopostīja Rīgas – Pērnavas ceļa malā esošo Grāves muižu. Izlaupīja visas mēbeles, arhīvu.
1700.gada martā sakšu dragūni izsiroja Sējas novadu, pieprasīja pārtiku, apkāva lopus, mocīja zemniekus, nolaupīja labību. Zviedru karaspēks aizdzina sakšus pāri Gaujai, bet paši zviedri tāpat turpināja laupīt.
1701.gada jūnijā sakši pameta Sējas pagasta teritoriju, zemnieki atgriezās savās mājās. Tika nopostīta Krimuldas skola, tā pārcēlās uz Grāves muižu. Pēc skolas atjaunošanas, mācības Grāves muižā tika pārtrauktas.
1710.gadā Pētera karaspēks ieņēma Rīgu, pa ceļam uz Pērnavu, izpostīja Sējas novadu.
1710.gada augustā zemnieki pirmo reizi izgāja apstrādāt laukus. Visā novadā darba kārtībā bija tikai Grāves muižas dzirnavas, taču arī tās 1714.gadā nodedzināja. Šajā laikā visā Grāves muižas novadā dzīvoja tikai 36 cilvēki.
1725.gadā Sējas muiža nonāca Dettingenu dzimtas rokās. Dažādas dabas stihijas – sausums, plūdi, sals u.c. Iznīcināja ražu. Cilvēki pārdzīvoja lielas grūtības.
1736.gadā Grāves muiža arī pārgāja Dettingenu dzimtas īpašumā.
1740.gadā Jaunā muiža pārgāja Rūtenberga rokās.
1751.gadā Sējas un Grāves muižas par 18 000 dālderiem pārdeva grāfam Duntenam.
1786.gadā celta Sējas pils. Tā piederēja vācu baroniem, kuri vasarā šeit brauca atpūsties.
1797.gadā krievu cars Jauno muižu iznomā barona Megdena dzimtai, kura muižā saimnieko līdz agrārajai reformai. Sējas muiža kļuva par kopēju ciemu.
1782.gadā Sējas un Grāves muižās dzīvoja 607 cilvēki.
1795.gadā Sējas un Grāves muižās dzīvoja 713 cilvēki, bija 37 zemnieku mājas, 6 krogi un 2 dzirnavas.

19.gadsimts
1804. - 1806.gadā sakarā ar jaunajiem zemnieku likumiem, ieveda jaunas vaku grāmatas.
1864.gadā nodibināta Sējas Vēžu skola, kas atradās Vēžu mājās.
1869.gada 1.decembrī vietējais mācītājs Valters iesvētīja Pabažu pagasta skolu. Pagaidu skolotāja amatu uzticēja Mārtiņam Muižulim.
1892.gada 30.augustā iesvētīja Bīriņu un Pabažu pagastiem piederošo Stēderu kapsētu.
1892.gada 31.oktobrī iesvētīja Stēderu kapu zvanu. Kas tika atliets Rīgā Švenna fabrikā.
1890. - 1900.gadam veikti arheoloģiskie izrakumi pie “Dāvidsonu” un “Plītu” mājām.

20.gadsimts
1902.gadā celta Sējas pagasta valdes ēka.
1905.gada 13.janvāra notikumi satrauca arī Sējas pagasta iedzīvotājus.
1914.gadā sākta Sējas pamatskolas celtniecība.
1917.gadā arī Sējas pagastā dibināja politiskas partijas.
1917.gada septembrī nodedzināja Sējas pagasta valdes ēku.
Ap 1920.gadu valdes ēku atjaunoja.
1920.gada 11.augustā par piedalīšanos Brīvības cīņās, ar Lāčplēša kara ordeni apbalvoti Sējas pagasta iedzīvotāji – Augusts Mētelis, Jānis Bāliņš un Teodors Birkhāns.
1922.gada 26.novembrī Krimuldas draudzes mācītājs Ermans iesvētīja Sējas pamatskolu.
1938.gadā budžets bija 256 000 lati. Darbojās 1922.gadā dibinātā Savstarpējā ugunsapdrošināšanas biedrība, kurā darbojās 227 biedri.
1940.gadā Sējas tautas namā vietējais dramatiskais kolektīvs iestudēja lugu “Zvejnieka dēls”.
1941.gada deportācijas sāpīgi skāra arī Sējas pagasta ļaudis.
1941.gada 4.jūlijā Raganas (Gaiķu) kalnā notika kauja starp Latvijas patriotiem un no Latvijas bēgošajām Sarkanās Armijas karaspēka daļām.
1944.gada 8.oktobrī sākās otrreizējā padomju okupācija Sējas pagastā. Ievērojamākās kaujas notika pie “Bangu”, “Plītu” un “Vētru” mājām.
Ar 1949.gada 31.decembri apriņķus pārdēvēja par rajoniem.
1948.gada 3.augustā apvienojot 22 saimniecības, Lojas ciemā nodibināja kolhozu “Gauja” ar kopplatību 297,7 ha. Par kolhoza priekšsēdētāju izvirzīja Leonīdu Luņinu.
1948.gadā atvēra feldšeru punktu Sējas ciema “Baltmārtiņos”.
1948.gada 22.decembrī nodibināja kolhozu “Loja” ar zemes kopplatību 233,9 ha. Kolhozā apvienojās 17 saimniecības ar 32 govīm un 17 zirgiem. Bija 53 biedri. Par kolhoza priekšsēdētāju izvirzīja Kārli Ūdri.
1949.gadā Sējas novadā nodibināja 3 kolhozus - “Komjaunietis”, “Komunārs” un “Boļševiks”. Viena no labākajām fermām tajā laikā bija “Veldzes”.
Tajā pašā gadā Pabažos nodibināja arī 3 kolhozus - “Vētra”, “Zelta Vārpa” un “Pabaži”.
1950.gadā kolhozam “Komunārs” pievienoja kolhozu “Komjaunietis”.
1952.gadā iekārtoja Sējas ciema bibliotēku. Apvienojās kolhozs “Vētra” un “Zelta Vārpa”, izveidojot kolhozu “Zelta Vārpa”.
1954.gadā Sējas ciems tiek iedalīts Saulkrastu rajonā.
1954.gada 14.jūnijā Sējas ciemam tiek pievienots likvidētais Lojas ciems.
1956.gada 6.decembrī Saulkrastu rajonu likvidēja un Sējas ciemu nodeva Siguldas rajona pakļautībā.
1958. - 1961.gads – norit Lojas kultūras nama celtniecība.
1962.gada 17.decembrī Siguldas rajonu likvidēja un Sējas ciemu iekļāva Rīgas rajonā.
1965.gada 1.septembrī darbu uzsāka Murjāņu sporta internātskola.
1968.gadā kolhozam “Boļševiks” pievienoja kolhozu “Komunārs”, par priekšsēdētāju ievēlēja Leonīdu Luņinu.
1976.gada 26.novembrī uzcelta un nodota ekspluatācijā pirmskolas izglītības iestāde “Bitīte”.
1977.gadā Sējas ciemam pievienoja Pabažu ciemu, daļu no Saulkrastu ciema teritorijas, kā arī Limbažu rajona Vidrižu ciema teritoriju.
1980.gadā kolhozu “Pabaži” pievienoja agrofirmai “Ādaži”, par tā priekšsēdētāju ievēlēja Albertu Kaulu.
1988.gada 20.oktobrī Sējā dibināja Tautas frontes grupu, kuras pirmais vadītājs Bija Rūdolfs Kalliss, pēc tam Aina Ranne. Murjāņu sporta internātskolā darbojās pastāvīga Tautas frontes grupa.
1989.gada 23.augustā Sējas iedzīvotāji piedalījās “Baltijas ceļa” posmā Vangaži – Sēnīte.
1990.gadā pagastā darbojās Latvijas nacionālās neatkarības kustības atbalsta grupa, vadītājs Rūdolfs Kalliss.
1990.gadā Sējas ciema padome turpina darbību Sējas pagasta “”Jēņos”.
1991.gada Barikāžu dienās piedalījās arī Sējas pagasta iedzīvotāji.
1992.gadā SIA “Sēja” sākās privatizācijas posms.
27.aprīlī bērnudārzu “Bitīte” savā pārziņā pārņēma pašvaldība.
1992.gadā Sējas pamatskolā sāka darbu Novadpētniecības muzejs, vadītāja Mārīte Veinberga.
1992.gadā darbību sāka Pabažu pamatskola.
1993.gada 14.maijā Sējas ciemu pārdēvēja par pagastu.
1995.gadā dibināja Sējas pagasta Mūzikas un mākslas skolu.
1999.gada 1.janvārī Sējas pagasta teritorijas platība bija 230,0 km2, iedzīvotāju skaits – 2321.
2004.gada 15.augustā likti Sējas novada sporta halles pamati.
2005.gada 5.augustā sporta halle nodota ekspluatācijā.
2006.gada 19.septembrī Sējas pagastu pārdēvēja par novadu.

Aktīvā pozīcija: Sējas novads Vēsture