Austra Skujiņa


Austra Skujiņa (dzimusi 1909. gada 10. februārī, mirusi 1932. gada 5. septembrī) bija latviešu dzejniece, jaunromantisma pārstāve. Skujiņas skumji depresīvā dzeja par nepiepildīto mīlu un grūto pilsētas dzīvi sākotnēji tika publicēta sociāldemokrātu presē. Pirmais dzejoļu krājums izdots 1932. gadā, drīz pēc dzejnieces pašnāvības, un viņas dzeja ir populāra joprojām.
Skujiņas dzejai raksturīgs traģisks pasaules skatījums, alkas pēc romantiskās mīlestības ideāla un vienlaikus, nespēja to atrast. Tas apvienojas ar kapitālisma nosodījumu, akcentējot pastāvošās sociālās iekārtas netaisnīgumu.

Austra Skujiņa: Ģimene

Dzimusi Vidrižu pagasta "Kraukļos", kas ir bijušas Bīriņu muižas mežsarga mājas, (tag. Sējas novada teritorijā) mežsarga ģimenē kā septītais bērns. Austras daudzās māsas arī iesaistītas Latvijas vēstures līkločos. Māsa Rūta Skujiņa 1934. gadā apprec žurnālistu Jūliju Lāci, kurš pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā kļūst par ministru. Māsa Herta appec politiķa un premjerminstra Voldemāra Zamuēla dēlu. Abas māsas pēc kara dzīvo trimdā ASV. Vienīgais brālis Arvīds pabeidz Kara akadēmiju ar leitnenta pakāpi, taču 1929. gada 17. martā izdara pašnāvību.

Austra Skujiņa: Dzīve

Pirmo dzejoli sarakstījusi 10 gadu vecumā. Mācījusies Pabažu pamatskolā, Rīgas pilsētas 2. vidusskolā, 1924. gadā pāriet mācīties uz Rīgas 4. vidusskolu. Pēc tēva nāves, pasliktinoties ģimenes materiālajiem apstākļiem, uzsāk strādāt par kurjeri sludinājumu kantorī un vakaros mācās Kultūras veicināšanas biedrības vakara vidusskolā, kuru pabeidz 1927. gadā. No 1927. gada rudens līdz nāvei 1932. gadam strādā Zemkopības ministrijas Mežkopības departamenta grāmatvedībā par mašīnrakstītāju. Sākotnēji 6 stundas dienā par Ls 60 algu. Tā kā 1927. gadā Skujiņa neiekļuva Latvijas Universitātē, vakaros pēc darba apmeklēja Rīgas tautas augstskolu, kur iestājās zīmēšanas studijā pie Sigismunda Vidberga.
Savas trūcīgās izcelšanās dēļ Skujiņai ir simpātiska kreisā sociāldemokrātu kustība. 1926. gadā viņa iesaistījās Latvijas jaunatnes savienībā, bet pēc tās slēgšanas kļuva par biedrības "Darba jaunatne" biedri (1926-1927). Strādāja žurnālā "Dzirkstis" (1927-1928), kur 1928. gadā kļuva par redakcijas locekli.
No 1929. līdz 1931. gadam studēja Latvijas Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultātē, taču studijas nepabeidza. Darbojās marksistisko studentu biedrībā "Zemgalija". Bija Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības biedre (1931-1932).
Dzejniece pieslējās literārajām grupām "Trauksme" un "Zaļā vārna". Tuvākie domubiedri bija dzejnieki Jānis Grots, Aleksandrs Čaks, Jānis Sudrabkalns, Valdis Lukss. No latviešu dzejniekiem mīļākie viņai ir Eduarda Veidenbauma dzejoļi.

1930. gada augustā aizsākas Skujiņas mīlestība ar jau precēto Valdi Grēviņu, kuram vēlāk sākas attiecības ar Austras draudzeni Mildu Krusieti. Skujiņas pēdejā dzīvesvieta bija Rīgā, Klostera ielā 19. Nelaimīgas mīlestības un depresijas dēļ, atstājot pirmsnāves zīmīti "ja nevar ticēt ne draudzībai, ne mīlestībai, tad dzīvot nav vērts", Austra noslīcinājās Daugavā pie AB dambja, tikai pāris dienas pēc māsas Rūtas Skujiņas kāzām. Apbedīta Rīgas 1. Meža kapos blakus brālim Arvīdam, vēlāk šeit apglabāta arī māsa Rūta.
1937. gadā Rūta Skujiņa par savu māsu sarakstīja romānu "Zvaigžņu bērni". 1997. gadā izdota grāmata "Austra Skujiņa vēstulēs, atmiņās, veltījuma dzejā", kas papildinātā variantā izdota 2007. gadā kā "Krizantēmu sniegs: Austra Skujiņa atcerēs, apcerēs, versijās." Komponists Raimonds Pauls sacerējis dziesmu ciklu ar Skujiņas dzeju. Populāra ir Igo izpildītā dziesma "Meitenei kafejnīcā".

Austra Skujiņa: Bibliogrāfija

Pirmā publikācija - dzejolis "Sapņi" - publicēts laikraksta "Sociāldemokrāts" pielikumā "Literatūra un Dzīve" 1926. gada 7. martā. Turpmāk publikācijas laikrakstos "Sociāldemokrāts", "Jaunākās ziņas", žurnālos "Signāls", "Domas".

Austra Skujiņa: Dzejas izlases

•  "Dzejas" (1932)
•  "Dzeja" (1960)
•  "Krīt manā pavasarī sarma" (1978)
•  "Mans draugs ir tas, kurš neprot dzīvot" (1995)
•  "Es neprotu glāstīt" (1998)
•  "Vēl viss nav paspēts" (2002)

 

Zintis Ekmanis



Zintis Ekmanis

Dzimšanas dati

17.05.1958., Pabaži

Treneri

Aleksandrs Pētersons, Ilmārs Lapiņš, Rolands Upatnieks, Jānis Skrastiņš

Olimpiskie sasniegumi

XVII 1994 Lillehammere Bobslejs Divnieki 10.vieta
XVII 1994 Lillehammere Bobslejs Četrinieki 13.vieta
XVI 1992 Albertvilla Bobslejs Divnieki 16.vieta
XVI 1992 Albertvilla Bobslejs Četrinieki 16.vieta
XV 1988 KalgarīBobslejs Divnieki 9.vieta
XIV 1984 Sarajeva Bobslejs Divnieki 3.vieta
XIV 1984 Sarajeva Bobslejs Četrinieki 12.vieta

Sasniegumi sportā

Eiropas čempions (1985.g.), Eiropas vicečempions (1990.g.), 3.vietas ieguvējs Eiropas čempionātā (1984.g.) un pasaules čempionātā (1985.g.) divniekā. 3.vieta četriniekā 1992.gada PK posmā Vinterbergā.

Starts pasaules čempionātos PSRS izlases sastāvā: 1982.g. - 7.vieta četriniekā (stūmējs); 1985.g. - 3.vieta divniekā; 1987.g. - 11.vieta divniekā, 15.vieta četriniekā; 1990.g. - 4.vieta divniekā.

Latvijas izlases sastāvā: 1993.g. - 8.vieta divniekā, 17.vieta četriniekā.

Starts Eiropas čempionātos PSRS izlases sastāvā: 1982.g. - 12.vieta četriniekā; 1983.g. - 12.vieta divniekā, 14.vieta četriniekā; 1984.g. - 3.vieta divniekā, 11.vieta četriniekā; 1985.g. - 1.vieta divniekā; 1987.g. - izstājās divniekā, 13.vieta četriniekā; 1990.g. - 2.vieta divniekā, 7.vieta četriniekā. Latvijas izlases sastāvā: 1993.g. - 5.vieta divniekā.

Latvijas čempions divniekā (1992.g.).

Divkārtējs PSRS čempions divniekā (1987., 1990.g.).

Latvijas PSR čempions vieglatlētikā trīssoļlēkšanā telpās (1980.g.).

Izglītība un nodarbošanās

Absolvējis RPI Inženierekonomikas fakultāti (1980.g.). No 1995. līdz 1997.gadam - Latvijas bobsleja izlases galvenais treneris. Uzņēmējs. Latvijas Bobsleja federācijas viceprezidents.

Sporta klubi

ASK, "Daugava"

Papildus informācija

Pilots.
Latvijas delegācijas karognesējs XVII ZOS Lillehammerē (1994.g.).

Jānis Bāliņš


Dzimšanas datums:
18.03.1888
Miršanas datums:
05.01.1968
Kategorijas:
1. Pasaules kara dalībnieks, 2. Pasaules kara dalībnieks, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Lauksaimnieks, Neatkarības kauju dalībnieks, Padomju represiju (genocīda) upuris, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris

Kapsēta:
Stēderes kapi

Dzimis Pabažu pagastā lauksaimnieka ģimenē. Beidzis pilsētas skolu, pēc tam Priekuļu zemkopības skolu. Bijis lauksaimnieks Pabažu pagasta Ķeģos.
Krievu armijā iesaukts 1914. gada jūlijā, iedalīts 485. Viļņas kājnieku družīnā.

1915. g. beidzis Pleskavas praporščiku skolu, turpinājis dienestu tajā pašā vienībā, piedalījies kaujās Viļņas rajonā. Demobilizēts 1918. g. februārī. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 25. maijā Rīgā, rotas komandieris 4. Valmieras kājnieku pulkā,
no 1920. g. 1. februāra pulka saimniecības priekšnieks. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā, sasniedzis pulkveža-leitnanta pakāpi. 

1919. gada 16. novembrī virzienā uz Bausku ar savu rotu izlauzās cauri vairākām pretinieka ķēdēm un straujā triecienā izsita bermontiešus no Jaunsaules muižas, iegūdams daudz trofeju; otrā dienā pie Bauskas uzbruka pārspēkā esošiem vāciešiem un pirmais ielauzās Bauskas stacijā, kur atkal ieguva bagātīgas trofejas. 

Pēc brīvības cīņām bataljona komandieris, pulka saimniecības vadītājs.

1923. gadā beidzis virsnieku kursus, 1928. gadā beidzis bataljona komandieru kursus. Apbalvots ar TZO IV šķ. 1937. gadā atvaļināts. 

1937.-1940. gados bijis Pabažu pagasta vecākais. 1940-1941. gados pagasta militārais vadītājs un ķīmijas skolotājs vietējā pamatskolā.

1942-1944. gados Pabažu pagasta vecākais.

1944-1945. gados Rīgas apriņķa kara komisariāta mācību punkta vadītājs. 

1945. g. 26. janvārī arestēts. 1945. gada 23. oktobrī LPSR leTK karaspēka kara tribunāls notiesāja uz 10 gadiem.

Atradies ieslodzījumā Minlagā, no kura atbrīvots 1955. gada 1. jūlijā.

Atgriezies Latvijā. Bijis kolhoznieks Pabažu pagastā, traktorists ZPS "Krimulda", mūža nogalē pensionārs. Miris Pabažos.


Avots: lkok.com

 

 
Aktīvā pozīcija: Tūrisms Novadnieki